Страница: 16/20
Gan E. Repše, gan R. Grava uzsvēra, ka nav nekādu tehnisku šķēršļu lata piesaistei eiro kaut vai tūliņ, taču tas netiks darīts, jo LB ir piesardzīga attiecībā uz jauno ES valūtu., ko jau 1999. gadā sāks ieviest 11 ES dalībvalstis. ES valstu starpā nav vienprātības, ka būtu nekavējoties jāpārsviežas uz eiro. To, piem., nedarīs mūsu kaimiņvalsts Zviedrija un Latvijas lielais kokmateriālu eksporta tirgus Lielbritānija.
R. Grava stāstīja, ka Latvija, pretēji Igaunijai un Lietuvai savu valsts valūtu nav piesaistījusi vienai no lielajām starptautiskās tirdzniecības valūtām, jo “tādējādi mazinām svārstību un baudām zināmu diversifikācijas efektu.”
Pēc H. Ancāna dotās informācijas, daudzos makroekonomiskajos rādītājos Latvija ir tuvojusies ES iekšējiem kritērijiem vai pat tos izpildījusi ar uzviju. Tā, piem., ES t.s. Māstrihtas līguma kritēriji prasa, lai valsts parāds nepārsniegtu 60% no BNP. Latvijai šis rādītājs ir 10,8% no BNP. Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts budžeta deficīts nevar pārsniegt 3% no BNP, resp. – 3% Latvijā. 1997. gadā šis rādītājs bija +1,3% atspoguļojot valsts budžeta atlikumu. Arī inflācijas temps, kas septembrī bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.
Arī pēc Latvijas Bankas viceprezidenta Ilmāra Rimševica izteikumiem , “Eiro ieviešana no 1999. gada 1. janvāra ietekmēs Latviju. Šī ietekme, nenoliedzami, būs pozitīva. Pirmkārt, samazināsies uzņēmumu konvertācijas izdevumi, samazināsies uzņēmumu risks, darbojoties atsevišķās valūtās. Otrkārt, ietekme būs saistībā ar to, ka vācu marku un Francijas franku SDR valūtas grozā nomainīs eiro. Jāvēro, kas notiks ar pašu eiro – vai tas kļūs stiprāks attiecībā pret dolāru. Lata svārstības atkarīgas no šo divu valūtu savstarpējām svārstībām. Proti, ja dolārs, kļūs stiprāks, lata kurss varētu iet uz leju. Savukārt, ja eiro attaisnos uz to liktās cerības un kļūs stiprāks, lata kurss varētu pieaugt.”
Var secināt, ka pēc Latvijas Bankas oficiālās informācijas eiro ietekme uz Latviju būs pozitīva, bet tuvākajā laikā lata piesaiste eiro nav plānota, bet arī šis solis ir ieplānots ceļā uz Eiropas Savienību.
Latvijas bankas ir gatavas eiro un var piedāvāt saviem klientiem pilnu pakalpojumu klāstu, kas saistīti ar eiro, tāpat kā bankas visā Eiropā.
Rietumu banka sākusi pieņemt noguldījumus eiro, piedāvājot četrus eiro depozītu veidus, blakus jau esošajām depozītu programmām latos.
Termiņa noguldījumiem ar periodisku procentu izmaksu (minimālā noguldījuma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% līdz 2,75% gadā atkarībā no noguldījuma termiņa.
Uzkrājuma noguldījums ar papildināšanas iespēju (minimālā noguldījuma summa 1500 EUR) likme no 2,25% gadā līdz 2,75% gadā. Līgumu slēdzot, tiek fiksēts minimālais noguldījuma papildināšanas solis – 200 EUR
Noguldījumiem ar procentu kapitalizāciju (minimālā noguldījuma summa 1500 EUR) likme no 2,125% līdz 2,55 gadā atkarībā no noguldījuma termiņa.
Arī Lateko banka ir gatava eiro – Latvijas ekonomiskā komercbanka sākusi piedāvāt depozītus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiek piedāvāts termiņnoguldījums ar fiksētu procentu likmi, īstermiņa depozīts un mērķa īstermiņa depozīts.
Реферат опубликован: 26/06/2008