Страница: 4/20
Bretton-Vudas sistēmas sabrukums. Pēc mārciņas devalvācijas Bretton-Vudas sistēma pārdzīvoja vēl vairākus triecienus: Francijas franka devalvācija 1969. gada augustā, Vācijas markas peldošais kurss un revalvācija 1969. gada Septembrī - Oktobrī. Punkts tika pielikts 1970-1971. gada vispasaules ekonomiskās krīzes laikā.
1970. gadā strauji pieauga ASV maksājumu bilances deficīts, sasniedzot 10 mljrd. USD gadā. 1971. gadā tas palielinājās vēl vairāk (jau pirmajā kvartālā tas pārsniedz 5 mljrd. USD). tas liecināja, ka citām valstīm bija tāds pats maksājumu bilances pārpalikums, lielāko daļu no tās veidoja Rietumvācijas izteikti pozitīvā maksājumu bilance. Lai saglabātu tekošo Vācijas markas un ASV dolāra kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (Vācijas centrālā banka) no 1971. gada janvāra līdz martam pastiprināti pārdeva DEM, tādējādi papildus iegūstot starptautiskās rezerves. Aprīlī šo rezervju plūsma uz Bundesbanku strauji pieauga vēl par 3 mljrd. USD. Strauja rezervju pieplūde Bundesbankā nozīmēja Vācijas monetārās bāzes palielināšanos un naudas piedāvājuma palielināšanos, kas radīja inflācijas spiedienu. Lai to novērstu bija nepieciešama markas revalvācija, taču revalvācijas gadījumā strauji pieaugtu Vācijas markās denominēto aktīvu peļņa (uz kursa celšanās rēķina). To sajutuši, tirgus dalībnieki radīja ažiotāžas pieprasījumu pēc marku aktīviem (citiem vārdiem sakot pašām markām). Vēl 1971. gada 4. maijā Bundesbanka ar aktīvas intervences palīdzību mēģināja atbalstīt dolāru un neatlaist marku, kopumā šajā dienā Bundesbanka iepirka vairāk nekā 1 mljrd. USD. Lai saglabātu dolāra un markas kursu, 5. maija pirmo stundu laikā bija spiesta nopirkt vēl vienu mljrd. USD. Vēl pēc stundas Vācijas centrālā banka paziņoja ka atsakās veikt valūtas operācijas, ļaujot markai brīvi peldēt.
Tā paša gada augustā prezidents Niksons ar viņa “jauno ekonomisko politiku”, dolārs vairs nebūs brīvi peldošs, paziņoja par Bretton-Vudas sistēmas pastāvēšanas izbeigšanu. Decembrī, saskaņā ar jauno “Smita” plānu un sabiedroto vienošanos, Bretton-Vudas sistēmai bija jāatjauno sava darbība, taču tā cieta neveiksmi. 1973. gadā Amerika un tās tirdzniecības partneri vienojās par peldošo kursu sistēmas izveidošanu.
Monetārā sistēma un ECU
Bretton-Vudas sistēmas sabrukuma likumsakarīgas sekas bija peldošo kursu ēra, kas ir izdevīgi stiprajām (DEM,JPY) valūtām, bet draudīgi vājākajām valūtām (GBP,USD), jo pieaug spekulatīvais spiediens uz šīm valūtām. Visvairāk šajā situācijā cieš ražotāji, kas vairs nevar veikt detalizētu attīstības plānošanu neprognozējamā ārējā tirgus dēļ. Cieta praktiski visas valstis un tieši tas sarosīja Eiropas valstis izveidot jaunu valūtas sistēmu. Sākotnēji tas izpaudās kā ierobežotas valūtas kursa svārstības ap fiksētiem kursiem, taču agrāk vai vēlāk valstīm būtu jāvienojas par vēl ciešāku integrāciju valūtas jomā, proti, vienotas valūtas ECU (European Currency Unit) ieviešanu Eiropas Kopienas ietvaros.
Реферат опубликован: 26/06/2008