Satura raditajs

Страница: 9/20

“Iespējams, ka jaunā valūta aizvien biežāk tiks lietota tirdzniecības darījumos, tādēļ lata piesaiste eiro ar laiku var kļūt izdevīga. Tas būtu arī saprotams priekšdarbs Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Tomēr lata piesaistes maiņa nav paredzama tuvākajā nākotnē un Latvijas Banka vispirms izvērtēs šāda soļa nepieciešamību,” teikts centrālās bankas informācijā.

Tūristiem būs iespēja novērtēt preču cenas gan savā, gan arī citās Eiropas valstīs, bet cilvēkiem būs no jauna jāveido un jāpārveido sava ierastā doktrīna par cenu samēriem – kas ir dārgs, kas ir lēts.

Izveidosies stabila otra alternatīva rezerves valūta pret dolāru.

Jauno eiro zonu var salīdzināt ar visiem jau labi pazīstamo un sevi pierādījušo dolāra zonu. Bet tagad, līdz ar eiro ieviešanu šajā eiro zonā pats eiro varētu ieņemt dolāra līdzšinējo pozīciju. Vairākums Eiropas uzņēmēju prognozē, ka eiro ieņems ASV dolāra vietu starptautiskajos norēķinos 20 gadus pēc tā ieviešanas. Par to liecina sociālo pētījumu aģentūras sarīkotā aptauja, kurā piedalījās lielāko Eiropas kompāniju vadītāji.

Visoptimistiskāk noskaņoti bija beļģu uzņēmēji – 51% no viņiem uzskata, ka eiro iekaros dolāra vietu jau pēc 10 gadiem. Līdzīgu viedokli izteikuši 47 procenti un 45 procenti spāņu un nīderlandiešu biznesmeņu.

Toties vispesimistiskāk noskaņotie bija Lielbritānijas uzņēmēji – 53 procenti aptaujāto britu firmu vadītāju vispār apšaubīja, vai Eiropas kopējai valūtai jebkad izdosies nomainīt dolāru.

Pēc aptaujas datiem, 44% respondentu domā, ka eiro ieviešana dos finansiālu labumu viņu vadītajām kompānijām jau 1999. gadā, 51% uzskata, ka kopējās valūtas ieviešanu viņu kompāniju finansiālos rezultātus neietekmēs, bet pārējie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darbību ietekmēs negatīvi.

Pāreja uz vienotu valūtu Eiropas Savienību vēl vairāk ir nostiprinājusi kā vienotu ekonomisku zonu. Kāda tā ir salīdzinājumā ar divām citām spēcīgākajām ekonomiskajām zonām pasaulē – ASV un Japānu? Mēs varam redzēt, ka eiro zona tās būtiskākajos rādītājos nemaz neatpaliek no dolāra zonas un var izrādīties dolāram nopietns konkurents cīņā par valdošās valūtas lomu pasaulē.

Eiro zona

ASV

Japāna

Kopējā platība (1000 km2)

Iedzīvotāji (milj., 1998.)

IKP (1998., mljrd. ekiju)

Inflācija (% 11.98./11.97.)

Valsts budžeta deficīts 1997. (% no IKP)

Valsts parāds 1997 (% no IKP)

Eksports (1997., mljrd. ekiju)

Imports (1997., mljrd. ekiju)

Tirdzniecības bilance (1997., mljrd. ekiju)

Bezdarba līmenis (10.98., %)

Tirgus kapitalizācija (10.98., mljrd. ekiju)

2364

292

5774

0,9

-2,5

74,5

760,8

671,4

89,4

10,8

3190,9

9373

270

7592

1,5

-0,3

61,5

606,3

792,4

-186,1

4,5

9679,7

378

127

3327

0,8

-3,4

86,7

371,3

298,6

72,7

4,3

3300,9

Реферат опубликован: 26/06/2008