Страница: 15/20
Gan privātpersonas, gan starptautiskie kapitāla tirgi redz, kas notiek citās valstīs, un izdara savu izvēli, neskatoties uz robežām, kas nav savienojamas ar nacionālo finansu neatkarību. Apgalvojumi, ka Centrālās bankas (piem., Meksikā vai Polijā) tagad īsteno daudz labāku politiku nav iemesls, lai samierinātos ar daudz augstāku risku. Eiro parādīšanās mācībstunda ir šāda: lai iegūtu patiešām labu valūtu , ir jāizmanto politiskais kapitāls.
Tātad arī analītiķi atzīst, ka Austrumeiropas valstu ceļā uz Eiropas Savienību svarīgs solis ir nacionālo valūtu piesaiste eiro un pēc tam to nomaiņa pret eiro.
Eiro ir veicinājis pieaugumu biržās. Tas ir veicinājis aktivitātes un akciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, paziņojis Milānas akciju biržas vadītājs Stefans Preda.
Pēc viņa vārdiem, eiro ieviešana “izraisīja ļoti lielas korekcijas vērtspapīru portfeļos visā pasaulē” un stimulēja investorus ieguldīt investīcijas akciju tirgos. Jaunā, kopējā valūta piesaista daļu šo investīciju proporcionāli eiro ekonomiskās zonas nozīmei pasaules ekonomikā.”
Pasaules iepazīstināšana ar eiro, ieviešot to neskaidras naudas norēķinos kopš 1999. gada 1. janvāra noritējusi veiksmīgāk, nekā cerēts, tādēļ tiek apspriestas iespējas ieviest eiro skaidras naudas aprēķinos jau agrāk par paredzēto 2002. gada 1. janvāri. Eiro ir iespējams laist apgrozībā pirms 2002. gada, ja šādu soli vienbalsīgi atbalstītu 11 eirozonas valstu vadības, paziņojis Eiropas Savienības komisārs monetārajos jautājumos Īvs Tibalds de Silgū.
Ja visas eirozonas valstis vēlas mainīt termiņu eiro ieviešanai apgrozībā, Eiropas Komisija nekavējoties iniciēs nepieciešamos likumīgos soļus un izvirzīs šādu priekšlikumu. Ja eirozonas valstis izrādīs pietiekami lielu politisko vēlmi, Eiropas Savienības valstu finansu ministri var veikt izmaiņas apstiprinātajā eiro ieviešanas grafikā dažu mēnešu laikā, ziņoja de Silgū.
Arī citi Eiropas ietekmīgākie politiķi un ekonomisti uzskata, ka eiro varētu ieviest apgrozībā pirms plānotā termiņa. Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan aicinājumi kopējo valūtu ieviest apgrozībā 2001. vaipat jau 2000. gadā. Eirozonas valstīm nav nepieciešami trīs gadi, lai sagatavotos operācijām ar skaidru naudu. Pilnīgi pietiekami būtu ar vienu gadu, uzskata Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.
*Materiāli ņemti no “Deutsche Bank Research” un “Dienas bizness”
Latvija un eiro.
Latvijas Banka nesteigsies latu ciešāk piesaistīt eiro, un, visticamāk, nogaidīs dažus gadus, iekams lems par lata tagadējās piesaistes (SDR groza) mainīšanu – tā Einārs Repše.
LB valūtas departamenta priekšnieks Roberts Grava teica: “Spriežot pēc rādītājiem, lats drīzāk ir pārāk zemu novērtēts, it sevišķi, ja izmanto pirktspējas paritātes mērauklu. Nav ieteicams gaidīt lata devalvāciju.
R. Grava piebilda, ka lata ciešāka saistība ar eiro ir neizbēgama, jo nākamgad no SDR piecu valūtu grozu sakarā ar ES jaunās valūtas ieviešanu izzudīs Francijas franks un Vācijas marka. Savukārt E. Repše teica, ka lēmumu par lata ciešāku piesaisti eiro varēs pieņemt vienīgi tad, “kad būsim redzējuši, vai eiro darbosies tā, kā iecerēts”.
Реферат опубликован: 26/06/2008