Страница: 5/11
Kā jau es minēju, firmas “Ljuvek” ražotās preces ir ļoti pieprasītas tirgū. Pie tam ir jāatzīmē, ka pieprasījums pēc ‘’Ljuvek’’ produkcijas aug. Tas viegli var noskaidrot ar to, ka cenas nav īpaši lielas, preces ražotas no dabīga materiāla un tām piemīt laba kvalitāte, kā arī pircēji ir nogurusi no importa preču kundzības ar vidējo, bet biežāk zemu kvalitāti.
Īpaša pieeja sortimenta veidošanai, augsta kvalitāte, bieža kolekciju apjaunošana, vidējais cenu līmenis izveidoja situāciju, ka firmas “Ljuvek” nosaukums tiks biežāk atgādināts Latvijas apģērbu ražošanas tirgū, arī klienti to iegaumēs un pieprasīs veikalos tieši firmas “Ljuvek” saražoto produkciju.
3.2. Firmas ‘’Ljuvek’’ pieprasījuma elastība.
No teorijas ir zināms, ka pieprasījuma elastība ir mērs, kas raksturo viena mainīgā reakciju uz cita mainīgā izmaiņām. Pieprasījuma elastību raksturojam ar skaitli, kas rāda, par cik procentiem izmainīsies viens lielums, ja otrs lielums izmainīsies par vienu procentu.
Apskatīsim pieprasījuma elastību uz firmas ‘’Ljuvek’’ piemēra.
Piemērs: Firma “Ljuvek” ražo viriešu vilnas bikses. Kāda modeļa cena palielinājās. Ja agrāk šo bikšu cena bija 28,00 Ls, tad tagad šis modelis maksā 32,00 Ls. Ražošanas apjoms arī izmainījās - tas samazinājās. Ja agrāk uzņēmums varēja pārdot 600 vienības mēnesī par cenu 28,00 Ls, tad tagad tikai 400 vienības par 32,00 Ls
D Q = (400-600): 600*100 = 33,3%
D P = (32,00 – 28,00): 28,00*100 = 14,3%
E = 33,3/14,3 = 2,3 - citiem vārdiem pieprasījums mainījies 2,3 reizes straujāk nekā mainas cena. Pieprasījums ir elastīgs, jo E= 2,3 > 1.
Firmām tirgū obligāti jāzin, vai pieprasījums uz firmas precēm ir elastīgs vai neelastīgs, lai koriģētu pēc iegūtiem datiem savu darbību tirgū. Zināšanas par pieprasījuma elastīgumu dod iespēju optimizēt uzņēmuma darbību, piemēram, no iepriekšaja piemēra ir acīm redzams, ka cenu paaugstināšana no 28,00 Ls līdz 32,00 Ls izraisīja kopēju ieņēmumu samazināšanu no 16800 Ls (28,00*600) līdz 12800 Ls (32,00*400), kas protams nav izdevīgs.
Pieprasījums uz kādu preci tirgū nosaka maksimālu cenu, kuru firma var prasīt par šo preci. Minimālo cenu nosaka firmas izmaksas. Katra firma cenšas noteikt uz savu produkciju tādu cenu, lai tā pilnīgi segtu visas izmaksas, kuras radušās ražošanas procesa gaitā, realizācijas procesa gaitā utl., kā arī nodrošināt peļņu.
4. Firmas “Ljuvek” cenas un cenu veidošanas metodes.
Kā zināms, maksimāla cena var veidoties pēc pieprasījuma, minimāla - pēc izmaksām, bet tomēr, lai firma veidotu savas vidējā diapazona cenas, to ietekmē konkurentu cenas un tirgus reakcija, jeb apstākļi. Firmai “Ljuvek” vispirms jāzin konkurentu cenas un konkurentu preces kvalitātes līmenis. Lai iegūtu šo informāciju firma “Ljuvek” prasa no saviem tirdzniecības aģentiem vākt šāda rakstura informāciju, lai pēc tam salīdzinātu savas cenas ar esošajām cenām Latvijas apģerbu tirgū. Zinot konkurentu cenas un konkurentu preces kvalitāti var noteikt savas cenas. Latvijas apģerbu tirgū cenas bieži nosaka tā: firma skatās uz konkurentu sortimentu un salīdzina to ar savu sortimentu. Tas nozīmē, ka cenu firma arī noteiks tuvu konkurenta cenai, bet jāņem vērā preces kvalitāti. Ja citai firmai ir tādas pašas preces, bet ar zemāku kvalitāti, tad nekādā gadījumā firmai nedrīkst prasīt par savām precēm līdzīgi konkurenta cenām. Prasīt lielāku cenu par savām precēm firma var tikai tādā gadījumā, ja kvalitāte ir augstāka nekā konkurenta precēm.
Реферат опубликован: 30/08/2007